Labs skolotājs man palīdzēja sasniegt veiksmi. Es spēju pārvarēt autismu pateicoties labiem skolotājiem. 2.5 gadu vecumā es tiku ievietota speciālā bērnudārzā, kurā strādāja pieredzējušas skolotājas. Jau no agra vecuma man tika mācītas labas manieres un uzvešanās pie galda. Bērniem ar autismu nepieciešama strukturēta diena un skolotājas, kas zina, kā būt stingrām, bet sirsnīgām.
Vecumā no 2 5 gadiem mana diena bija strukturēta un man netika ļauts atkāpties no plānotā. Piecas dienas nedēļā pa 45 minūtēm es apmeklēju individuālas runas terapijas nodarbības, un mana mamma algoja auklīti, kas ik dienas 3-4 stundas pavadīja, spēlējot spēles ar mani un manu māsu. Viņa radīja manī izpratni par noteiktu kārtību un secību rotaļājoties. Kad cēlām sniegavīru, man bija jāsaveļ apakšējā bumba, tad bumbu veidoja mana māsa. Ēdienreižu laikā visi ēdām kopā, un man netika ļauts ieiet sevī. Vienīgais laiks, kad drīkstēju atgriezties pie savas autiskās uzvedības, bija viena stunda atpūtai pēc pusdienām. Bērnudārzs, runas terapijas nodarbības, rotaļu un labo manieru stundas pie galda kopā sastādīja līdz 40 stundām nedēļā, kad manas smadzenes tika nemitīgi uzturētas kontaktā ar apkārtējo pasauli.
1. Daudzi autiskie cilvēki ir vizuālie domātāji. Es domāju attēlos. Es nedomāju ar vārdiem, valodu. Visas manas domas veidojas kā video projekcijas, kas nomaina viena otru manā iztēlē. Attēli ir mana pirmā valoda, bet vārdi seko tikai pēc tam. Lietvārdi bija visvieglāk apgūstami, jo katram lietvārdam varēju pielīdzināt attēlu savā prātā. Lai iemācītu tādus vārdus, kā uz augšu vai uz leju, skolotājai vajadzētu minēto darbību nodemonstrēt. Piemēram, paņemt spēļu lidmašīnu un teikt uz augšu, paceļot to no galda virsmas. Dažiem bērniem vārdu iemācīšanos atvieglinās uz lapiņas uzrakstīts vārds uz augšu vai uz leju, kas piestiprināts pie lidmašīnas. Uz augšu lapiņa tiek piestiprināta, kad lidmašīna paceļas, uz leju kad tā piezemējas.
2. Izvairieties no garu mutisku instrukciju došanas. Cilvēkiem ar autismu ir grūti atcerēties secību. Ja bērns māk lasīt, uzrakstiet instrukcijas uz papīra. Es nespēju atcerēties secību. Ja jautāju pēc ceļa uz benzīntanku, spēju paturēt atmiņā tikai trīs norādes. Ja to ir vairāk, nepieciešams ceļu pierakstīt. Man grūtības sagādā arī telefonu numuru atcerēšanās, jo nespēju no tiem izveidot prātā attēlu.
3. Vairums autisku bērnu ir labi zīmētāji, mākslinieki vai datorprogrammētāji. Šie talanti būtu jāveicina bērnā. Es domāju, uzsvaram uz bērna dotību attīstīšanu vajadzētu būt daudz spēcīgākam. Dotības un talantus var pārvērst par prasmēm, kas varētu tikt izmantotas nākotnes nodarbošanās nodrošināšanā.
4. Daudzi autiski bērnu fiksējas jeb iestrēgst uz vienu objektu, kā piemēram, vilcieniem vai kartēm. Labākais veids, kā izmantot šādas fiksācijas, ir pārveidot tās mācību motivējošā faktorā. Ja bērnam patīk vilcieni, tad izmantojiet vilcienus kā palīgmateriālu lasīšanā un matemātikā. Lasiet grāmatu par vilcieniem un risiniet matemātikas uzdevumus, kuros ir vilcieni. Piemēram, aprēķiniet, cik ilgs laiks nepieciešams, lai vilciens no Ņujorkas aizbrauktu līdz Vašingtonai.
5. Ciparu mācīšanā lietojiet konkrētas vizuālas metodes. Vecāki man bērnībā iedeva matemātisku spēlīti, no kuras iemācījos ciparus. Tā sastāvēja no dažāda garuma un krāsu klucīšiem un katram bija kāds numurs no 1 līdz 10. Ar šīs spēles palīdzību es iemācījos saskaitīšanu un atņemšanu. Lai iemācītu daļskaitļus, mana skolotāja izmantoja koka ābolu, kas bija sadalīts četrās daļās, un bumbieri, kas bija pārdalīts uz pusēm. No tā es iemācījos ceturtdaļu un pušu konceptu.
6. Man bija neglītākais rokraksts klasē. Daudziem autiskiem bērniem ir problēmas ar roku motoro kontroli. Glīts rokraksts bieži vien ir tik grūti panākams. Tas var bērnu novest līdz izmisumam. Lai mazinātu frustrāciju un veicinātu bērnā rakstīšanas prieku, ļaujiet viņam rakstīt ar datoru. Drukāšana bieži vien ir daudz vieglāka nodarbe.
7. Vieni autiski bērni lasīt iemācīsies vieglāk pa zilbēm, bet citi to apgūs raitāk, atceroties visu vārdu. Es iemācījos pa zilbēm. Māte man iemācīja fonētikas likumus un tad lika veidot vārdus. Bērniem ar eholāliju vieglāk būs apgūt vārdus, ja tiks izmantotas bildes vai bilžu grāmatas, lai vārds uzreiz tiktu asociēts ar kādu attēlu. Ir svarīgi, lai attēls un tam atbilstošais vārds būtu uz kartītes vienas puses. Mācoties lietvārdus, bērnam ir svarīgi dzirdēt vārdu, redzēt tā vizuālo un uzrakstīto atainojumu vienlaikus. Piemēram, mācot darbības vārdus, vajadzētu vienlaikus turēt rokā kartīti ar uzrakstītu vārdu lekt, palekties un skaļi izteikt vārdu lekt.
8. Kad biju bērns, skaļas skaņas, piemēram, skolas zvans, sāpīgi dūrās manās ausis kā zobārsta urbis, kas trāpījis uz nerva. Autiskus bērnus vajadzētu pasargāt no skaņām, kas traumē ausis. Skaņas, kas rada vislielākās problēmas, ir skolas zvans, mūzikas pastiprinātāji, svilpe fizkultūras stundās un krēslu stumdīšana pa grīdu. Vairumā gadījumu bērns pacietīs zvana un svilpes skaņas, ja tās tiks mazliet klusinātas ar pāri pārsietu audumu. Krēslu stumdīšanas troksni var novērst, telpā ieklājot paklāju vai piestiprinot krēslu kāju apakšām kādu mīkstu materiālu. Bērns var baidīties iet telpā, ja tajā atrodas kāds no nevēlamajiem skaņas avotiem. Bailes no nepatīkamās, sāpinošās skaņas var radīt sliktu uzvedību. Ja bērns spiež ciet ausis, tas norāda, ka kāda noteikta skaņa ir neizturama viņa dzirdei. Dažreiz jūtīgums uz konkrētu skaņu var tikt mazināts, izmantojot šīs skaņas ierakstu, kuru bērnam ir iespēja klausīties un pēc izvēles pašam (!) palielināt skaņas intensitāti.
9. Dažiem autiskiem cilvēkiem traucē fluorescējošās gaismas. Viņi saredz 60 vatu spuldzes ņirboņu. Lai izvairītos no šīs problēmas, novietojiet bērna galdu tuvāk pie loga un izvairieties no mākslīgā apgaismojuma izmantošanas. Ja izvairīšanās nav iespējama, lietojiet pēc iespējas jaunākas spuldzītes, jo tās ņirb mazāk. Gaismas ņirboņu var novērst arī pie bērna galda novietojot vecmodīgu kvēlspuldzi.
10. Hiperaktīvi autiski bērni, kuri visu laiku dīdās, bieži vien būs mierīgāki, ja valkās polsterētu, smagāku vesti. Apģērba svars nomierina nervu sistēmu. Mani šāds smagums ļoti nomierināja. Labāku rezultātu gūšanai bērnam var iedot vesti 20 minūtes pavalkāt un tad uz pāris minūtēm to novilkt. Tas aizkavē nervu sistēmas pierašanu pie šī apģērba svara.
11. Daži bērni ar autismu labāk uztvers apkārtējo pasauli un uzturēs acu un runas kontaktu, ja skolotāja ar viņiem mijiedarbosies, kamēr viņi šūpojas šūpolēs vai ir ietīti segā vai paklājiņā. Sajūtas šūpojoties vai arī segas svars reizumis palīdz uzlabot runu. Šūpošanās vienmēr jāpasniedz kā priekpilna rotaļa. To NEKAD nedrīkst bērnam piespiest.
12. Daži bērni un pieaugušie dzied labāk kā runā. Viņi reaģē labāk, ja vārdi un teikumi, kas adresēti viņiem, tiek izdziedāti. Ja bērnam ir paaugstināta skaņas jūtība, viņi reaģēs labāk, ja skolotāja ar viņiem sarunāsies gandrīz čukstus.
13. Daži neverbālie, nerunājošie bērni un pieaugušie nespēj vienlaikus apstrādāt vizuālo un audiālo informāciju. Viņiem ir mono uztvere - viņi nevar redzēt un dzirdēt vienlaicīgi. Nevajadzētu likt šiem cilvēkiem klausīties un vērot vienlaicīgi. Viņiem jādod vai nu vizuāls vai arī audiāls uzdevums. Viņu nenobriedusī nervu sistēma nespēj apstrādāt vizuālo un audiālo informāciju vienlaikus.
14. Bieži vien vecākiem bērniem un pieaugušajiem tauste ir visuzticamākā maņa. Viņiem vieglāk ir sajust. Burtus var mācīt, ļaujot plastmasas burtus ņemt rokās, sajust to apveidu. Viņi vieglāk apgūst ikdienas grafiku, ja pirms plānotās nodarbes viņiem ļauj dažas minūtes izjust priekšmetus, kas tiks izmantoti. Piemēram, piecpadsmit minūtes pirms pusdienām iedodiet šim bērnam paturēt rokās karoti. Ļaujiet viņam turēt spēļu mašīnīti dažas minūtes pirms braukšanas ar mašīnu.
15. Dažiem autiskiem bērniem un pieaugušiem vieglāk ir iemācīties, ja datora klaviatūra tiek novietota tuvu ekrānam. Tas nodrošina iespēju redzēt klaviatūru un ekrānu vienlaicīgi. Atcerēšanās var būt apgrūtinoša, ja bērnam jāpaskatās uz augšu pēc tam, kad tiek uzsists taustiņš klaviatūrā.
16. Neverbāliem bērniem un pieaugušajiem ir vieglāk saistīt vārdu ar attēlu, ja viņi redz uzrakstītu vārdu un tā atainojumu uz kartītes. Daži cilvēki neizprot līniju zīmējumus, tamdēļ ieteicams sākumā strādāt ar reāliem objektiem vai arī ar fotogrāfijām. Attēlam un vārda uzrakstam jābūt atainotam uz kartītes vienas puses.
17. Daži autiski cilvēki neapzinās, ka valoda tiek izmantota komunikācijai. Valodas mācīšanos var sekmēt, ja valodas vingrinājumi rosina komunikāciju. Ja bērns jautā pēc krūzītes, tad iedodiet viņam krūzīti. Ja viņš jautā pēc šķīvja, kad vēlas krūzīti, iedodiet viņam šķīvi. Bērnam jāiemācās, ka vārda izteikšana rada noteiktu darbību. Autiskam cilvēkam apzināties, ka viņš lieto nepareizu vārdu, vieglāk ir gadījumā, kad uz viņa izteikto neatbilstošo vārdu pieaugušais atbild ar neatbilstošu darbību.
18. Daudziem autiskiem cilvēkiem grūtības sagādā datora peles lietošana. Pamēģiniet izmantot datoru, kur datora peles vietā ir rotējošā lodīte un atsevišķa poga klikšķināšanai. Autistiem ar motorās sistēmas kontroles traucējumiem grūtības sagādā peles bīdīšana, kas vienlaikus jāapvieno ar klikšķināšanu.
19. Bērni, kas ar grūtībām uztver runu, nespēj sadzirdēt un atšķirt cietos līdzskaņus, piemēram, D vai L. Mana runas skolotāja palīdzēja man iemācīties atšķirt šīs skaņas, ilgāk tās pastiepjot un skaidrāk izrunājot. Ja arī bērns spēj sadzirdēt tīrās skaņas, cietie līdzskaņi var sagādāt grūtības. Ja bērns savā runā izmanto tikai patskaņus, viņš nedzird līdzskaņus.
20. Daži vecāki man ir stāstījuši, ka subtitri televizora ekrānā esot palīdzējuši viņu bērnam iemācīties lasīt, jo bērns vienlaikus varēja redzēt vārdus uzrakstītus un salīdzināt tos ar runāto. Iesaku ierakstīt kādu bērna iemīļoto raidījumu ar subtitriem kasetē, kas dod iespēju to skatīties vēlreiz un pēc izvēles apstādināt ierakstu.
21. Dažiem autiskiem cilvēkiem ir grūti aptvert, ka datora pele virza bultiņu ekrānā. Viņi to iegaumēs vieglāk, ja uz datora peles uzzīmēs bultiņu, kas izskatās TIEŠI tāda pati, kāda tā ir ekrānā.
22. Bieži vien bērniem un pieaugušajiem ar vizuālās uztveres problēmām izteikti traucē ņirbēšana TV veida datora ekrānā. Tādos gadījumos vislabāk izmantot klēpjdatorus vai arī plakanos monitorus, kuriem ņirbēšana pamanāma mazāk.
23. Bērniem un pieaugušajiem, kas baidās no slīdošajām kāpnēm, bieži vien ir vizuālās uztveres traucējumi. Bailes no slīdošajām kāpnēm rada tas, ka viņu redze nespēj atšķirt, kad no tām jānokāpj vai jāuzkāpj. Tādiem cilvēkiem grūtības rada arī fluorescējošās gaismas. Palīdzēt varētu Irlen tonētās brilles.
24. Indivīdiem ar vizuālās uztveres traucējumiem bieži vien lasīt ir vieglāk, ja melnā druka izdrukāta uz krāsaina papīra, lai mazinātu kontrastu. Pamēģiniet dzeltenbrūnas, gaiši zilas, pelēkas vai gaiši zaļas krāsas papīru. Eksperimentējiet ar dažādām krāsām. Izvairieties no spilgti dzeltenas, kas var traumēt bērna acis. Irlen tonētās brilles var atvieglot lasīšanu. (Apmeklējiet Irlen institūta mājas lapu Internetā, http://www.irleninstitute.com/)
25. Darbā ar autiskiem bērniem bieži ir problemātiski viņus iemācīt vispārināt. Piemēram, lai iemācītu bērnam, ka nedrīkst skriet pāri ielām, tas jāmāca dažādās vietās. Ja bērnam, šķērsojot ielu, to vienreiz pateiks, viņš likumu attiecinās tikai uz šo konkrēto vietu, bet nesaistīs ar ielas šķērsošanu vispār.
26. Tipiska problēma ir tāda, ka autiski bērni var kārtīgi iet uz tualeti mājās, bet atsakās to darīt skolā. Šis fakts pamatojams ar to, ka bērns var tualeti skolā neatpazīt. Hilda de Klereka (Hilde de Clereq) no Beļģijas atklāja, ka bērns var atpazīt objektu, piemēram, tualeti, pat izmantojot tikai niecīgu detaļu. Ir vajadzīgs gandrīz detektīva darbs, lai atšifrētu, kura ir tā detaļa, ar kuru bērnam asociējas konkrētais objekts. Kāds zēns mājās apmeklēja tualeti, kurā bija melns poda sēdeklis. Lai zēnam palīdzētu atpazīt tualeti skolā, viņa vecāki un skolotāji skolas poda sēdekli noklāja ar melnu līmlentu. Pamazām to ņēma nost, un zēns pierada un turpmāk atpazina arī baltu podu.
27. Smagiem autistiem ir ļoti grūti apgūt secību. Dažreiz viņi neapjēdz, ka uzdevuma veikšanai vajadzīga vairāku darbību kombinācija. Kāds terapeits iemācīja neverbālam autiskam bērnam šļūkt pa slidkalniņu tikai tad, kad kopā ar bērnu uzkāpa pa kāpnēm līdz kalniņa virsotnei un tad kopā ar viņu arī nošļūca lejā. Šīs darbības vajag mācīt ar taustes un pieskārienu palīdzību, ne tikai nodemonstrējot darbību vizuāli. Piemēram, kurpju auklu aizšņorēšana var tikt iemācīta tādējādi, ka skolotāja uzliek plaukstas uz bērna plaukstām un virza tās pār viņa pēdu, lai bērns sajūt savas pēdas formu, apmērus. Nākamais solis ir sajust kurpes iekšpusi un ārpusi. Lai uzvilktu kurpi, skolotājam jāvada bērna plaukstas, uzliekot savas plaukstas tām virsū. Šāda metode palīdz bērnam aptvert visu darbību kopumu, kas nepieciešams, lai uzvilktu kurpi.
28. Autiskiem bērniem var būt problēmas ar ēšanu. Bērns var fiksēties uz kaut kādu detaļu, kas identificē ēdienu. Hilda de Klerka atklāja, ka kāds bērns ēda vienīgi Chiquita banānus, jo atpazina tos pēc uzlīmēm. Citi augļi, piemēram, āboli un apelsīni, tika atzīti par ēdamiem tikai tad, ja uz tiem tika uzlīmētas Chiquita uzlīmes. Pamēģiniet likt dažādus ēdienus sauso brokastu kārbā vai arī jūsu bērna iemīļota ēdiena iepakojumā. Kāda māmiņa izmantoja šo metodi, ievietojot mājās gatavotas rudzu sviestmaizes McDonalds kārbiņā.