VISS PAR AURĀM

Katra cilvēka, tāpat kā jebkuras citas dzīvas būtnes, fiziskajam ķermenim apkārt ir aura jeb energo-informatīvais lauks. Neeksistē dzīva būtne bez auras. Daļu no šī lauka ir iespējams konstatēt ar dažādām zinātniski izstrādātām mērierīcēm, bet smalkākus līmeņus pagaidām iespējams uztvert tikai ar vispilnīgāko "mērinstrumentu" - cilvēka sajūtām un apziņu. Ar speciālām iekārtām ir iespējams konstatēt auras zemākos līmeņus - resp., cilvēka elektromagnētisko lauku, kura atsevišķas daļas izpaužas kā krāsas. Ne visi cilvēki tās redz, jo cilvēku jūtīgums un diferencēšanas spējas ir atšķirīgas. Pat fiziskajā līmenī viens spēs viegli atšķirt zāles zaļo no salātzaļā, bet citam tās ir nianses, kuras būs jau grūtāk pamanāmas un definējamas (un eksistē jau arī daltoniķi, kuri neatšķir sarkano no zaļā; vai arī, piemēram, suņi - tie pasauli redzot melnbaltu). Smalkos energo-informatīvos līmeņus vieni cilvēki redz, otri – redz tikai daļēji, trešie – neredz vispār. Tas, ka kāds auras neredz, nenozīmē, ka auras neeksistē.

Auraphotography
Aura Imaging Systems: Aura report
Aura Photo Video Camera
Kirlian Research Network
kirlianresearch.com
Aura glasses

Spiritual Anatomy
Barbara Brennan School of Healing
How to see and READ the AURA
The Human Aura
Human Energy Field and Aura
Aura Readings

Cilvēka aurai ir vairāki līmeņi. Tās uzbūvi konstruktīvi ataino krievu lellīte maružiņa - viena par otru mazākas lellītes, ieliekamas viena otrā, reprezentē auras daļas, kas savstarpēji pārklajas. Auras krāsa emocionālajā un mentālajā līmenī var mainīties pat vienas dienas laikā, atkarībā no cilvēka emocionālā vai veselības stāvokļa, kā arī nodarbes, uz ko cilvēks dotajā brīdī koncentrējies. Šie stāvokļi un nodarbes (cēloņi) veido auras krāsu (sekas). Savukārt tā līmeņa auras krāsa, kura atkarīga no cilvēka apziņas līmeņa un dzīvē apgūstamajām mācībstundām un veicamajiem uzdevumiem, viņam piemītošajām spējām un talantiem, mainās vienas dzīves laikā salīdzinoši lēni. Tās nav momentālas izmaiņas, kā ieslēdzot/izslēdzot elektrisko lampiņu: čiks - un tumsa, vai cita krāsa. Auras krāsas izmaiņas garīgajā līmenī ir ļoti pakāpeniskas un plūstošas. Tāpat kā citos līmeņos, arī šajā līmenī krāsa var nebūt viendabīga, bet sastāvoša no vairākām niansēm vai pat atšķirīgām krāsām, kur katra nianse atspguļo kaut kādu specifisku cilvēka raksturiezīmi. No tā izriet pats svarīgākais: NEEKSISTĒ STRIKTA ROBEŽA STARP INDIGO UN NE-INDIGO, vai starp indigo un kristāliskajiem bērniem, utt. Katrs cilvēks savā dzīves ceļā pastāvīgi mainās, un mainās arī viņa garīgās evolūcijas, apziņas līmenis, kas attiecīgi atspoguļojas auras augstākos slāņos tam atbilstošā pēc vibrācijas frekvences krāsā. "Soļi" starp salīdzinoši augstākām pakāpēm - no zaļās uz gaiši zilo, no gaiši zilās uz indigo, no indigo uz augšu - ir ārkārtīgi lieli, un šāda soļa veikšanas ilgums var būt pat visas dzīves, vai pat vairāku dzīvju garumā. Mēs varam runāt tikai par vairāk vai mazāk (10%, 50%, 90% utt.) izteiktām indigo iezīmēm, visbiežāk sajaukumā ar citām krāsām, ar citu apziņas līmeņu pazīmēm.

Tas, ka cilvēks ir augstākā apziņas līmenī, nebūt nenozīmē, ka viņš ir labāks vai pārāks salīdzinājumā ar citiem. Mēs taču nesakām, ka devītklasnieks ir labāks vai pārāks par pirmklasnieku! Vienkārši katrā "klasē" - gan Zemes skolā, gan garīgajā (Dvēseles) "skolā" - skolniekiem ir atšķirīgs informācijas uztveres un integrācijas ātrums un diapazons, zināšanu apjoms utt., un attiecīgi no tiem izrietošas vajadzības un apmācības metodes. Indigo bērni ir vienkārši SAVĀDĀKI, nekā tie, kam auras garīgajā līmenī dominē sarkanā krāsa, tāpat sarkanie atšķiras no oranažajiem, utt. Tieši tāpat bērni, kuriem ir talants zīmēšanā, ir savādāki, nekā bērni, kuriem ir talants futbolā. Bērni, kuriem ir autisms, ir savādāki, nekā bērni, kam ir redzes traucējumi. Bērni, kuri dzimuši hronisku alkoholiķu ģimenēs un auguši ikdienas vardarbībā, var būt savādāki, nekā bērni, kuri auguši pilnās, mīlestibas pilnās ģimenēs. Ļoti daudzu un dažādu iekšēju un arēju apstāklu ietekmē atšķiras gan bērnu veselības stāvoklis, gan uztveres ātrums, gan spēja uztverto saprast un praktiski pielietot, gan empātijas spējas, gan aktivitātes līmenis, gan… Šo sarakstu varētu vēl ilgi turpināt. Tajā noteikti atrodas arī spēja uztvert lietas, kas nav fiziski sataustāmas - līdz ar ko atšķiras arī šo bērnu attieksme pret sevi un apkārtējo pasauli (ieskaitot arī tās Visuma dimensijas, kas smalkākas par fizisko), attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem un skolu, vajadzības attiecībā uz izglītības saturu un formu, specifisku medicīnisko aprūpi utt.

Mēs jau sen esam pieraduši, ka, piemēram, bērniem ar noteiktām mugurkaula deformācijām ir iespēja skolā mācīties, atrodoties pusgulus vai gulus stāvoklī. Tapat ir skolas bērniem ar redzes, dzirdes un citiem traucējumiem... Ir skolas un pulciņi dažādu specifisku talantu apguvei... Tieši tāpat arī bērniem ar ātrāku domāšanu un izteiktāku jūtīgumu pret pasauli ir tiesības mācīties skolās, kurās mācību ātrums un metodes atbilst viņu spējām un kurās netiek boķēts viņu jūtīgums. VISI bērni vienādi mīlami un lolojami, VISI ir vienādi Dieva priekšā, un VISIEM ir tiesības saņemt sev vajadzīgo. Tādēļ patiesībā arī populārais definējums „bērni ar īpašajām vajadzībām” nav veiksmīgs. Kāpēc gan lai viena bērna vajadzība pēc invalīda ratiņiem vai dzirdes aparāta būtu ar kaut ko īpašāka par otra bērna vajadzību pēc viņa augumam atbilstoša skolas sola vai velosipēda? Vienkārši katram bērnam ir savas specifiskās rakstura, auguma, attīstības vai veselības iezīmes, specifiski talanti un spējas (vai to trūkums), kas attiecīgi pieprasa šīm iezīmēm atbilstošu izglītības vidi, saturu un metodes, specifisku medicīnisko aprūpi, atšķirīgu pieeju audzināšanā, atškirīgus veidus savu talantu izkopšanai un atšķirīgas izklaides iespējas.