Globālās apziņas maiņa: austošās paradigmas vēstneši

Paradigmas ir stabili un ilgstoši pasaules uztveres veidi, uz kuriem balstās attiecības ar šo pasauli. Tās pastāv līdz tam brīdim, kamēr tās ir radījušas problēmas, kuras vairs nevar tikt atrisinātas. Šīs problēmas tad arī kļūst par katalizatoriem, kas ierosina virzību uz nākošo paradigmu.

Industriālā ēra dotajā momentā ģenerē vairāk problēmu, nekā tā ir spējīga atrisināt. Vienīgais veids, kā cilvēce var saprast un atrisināt šīs problēmas, ir pārejot uz plašāku paradigmu, kas iekļauj sevī visu Zemi kā dzīvu sistēmu.

Materiālistiskā paradigma	Holistiskā paradigma
Kosmoss ir veidots galvenokārt no nedzīvas matērijas un tukšas telpas, un tas nav dzīvs.	Kosmoss ir unikāls dzīvs organisms, kas, kā vesela sistēma, ir fundamentāli dzīvs.
Mēs peldam tukšas telpas plašumos, un lielākajai dzīvības daļai šķietami nav nekādas lielākas jēgas vai uzdevuma.	Viss kosmoss ir vienota sistēma. Katra darbība ir ieausta visuma ekoloģijā. Visam, ko mēs darām ir nozīme.
Apziņa – raugoties no redukcionistiskās, mehāniskās perspektīvas – ir bioķīmijas blakusprodukts un atrodas smadzenēs.	Apziņa – no integratīvās, dzīvu sistēmu perspektīvas raugoties – ir spēja, kas piemīt visam Visumam un dod reflekcijas spēju, atbilstošu katrai būtnei/vienībai Visumā.
Dzīves mērķis ir materiālā labklājība un panākumi sabiedrībā.	Dzīves mērķis ir attīstīt līdzsvarotas attiecības starp mūsu iekšējo un ārējo dzīvi – lai dzīvotu ar līdzjūtību un iespējot sevi apgādāt ar nepieciešamo, nenodarot pāri dabai.
Uzsvars ir uz uzkrītošu patērēšanu. “Laba dzīve” ir atkarīga no pietiekoša naudas daudzuma, lai varētu nopirkt baudas un izpriecas un izvairītos no diskomforta.	Uzsvars ir uz apzinātu patēriņu. “Laba dzīve” ir pastāvīgi mainīgs līdzsvars starp iekšējo un ārējo, materiālo un garīgo, personīgo un sabiedrisko, utt.
Identitāti nosaka materiālie īpašumi un stāvoklis sabiedrībā.	Mūsu sevis izjūta aug pateicoties apzinātai, mīlestības pilnai, radošai dalībai dzīvē.
Uzsvars ir uz personālo autonomiju un kustīgumu / mainīgumu.	Uzsvars ir uz personīgo izaugsmi un kopienu / sabiedrību.
Indivīdu definē viņa ķermenis, un gala rezultātā viņš ir atsevišķs un viens pats.	Indivīds ir vienlaicīgi gan unikāls, gan arī neatdalāma lielāka Visuma sastāvdaļa. Mūsu būtne neierobežojas tikai ar fizisko eksistenci.
Tas ir dabiski, ka mēs kā dzīvas būtnes izmantojam nedzīvos materiālos resursus savam progresam.	Ir dabīgi respektēt visu, kas eksistē, kā neatņemamu lielāka dzīva organisma sastāvdaļu.
“Haizivju likumi” sacensībā ir norma. Notiek cīņa vienam pret otru, lai nogalinātu.	Godīga sacensība ir norma. Notiek kooperācija ar citiem, lai nopelnītu dzīvei nepieciešamo.
Masu mēdijus dominē komerciālas intereses un tie tiek lietoti, lai veicinātu augsta patēriņa kultūru.	Masu mēdiji kalpo kā rupors, kas pamodina jaunam dzīves veidam, liekot izzināt jaunas, jēgpilnas pieejas dzīvei.
Globālajās attiecībās tautas … “lifeboat ethic”.	Globālajās attiecībās… “spaceship Earth ethic”.
Veseluma labklājība ir atstāta brīvā tirgus vai valdību birokrātijas varā.	Katrs cilvēks uzņemas atbildību par pasaules labklājību, radot iespēju augsta līmeņa decentralizācijai un lokālai brīvībai, un harmonijai globālā līmenī.

Tulkots no: “Global Consciousness Change: Indicators of an Emerging Paradigm” by Duane Elgin with Coleen LeDrew.