Cilv�ces evol�cija un DNS izmai�as




Daudzi cilv�ki jau piedzimst ar papildus DNS, ta�u zin�tniekus �pa�i ieinteres�ju�i gad�jumi, kad notiek mut�cijas cilv�ku DNS vi�u dz�ves laik�. Gregs Bradens bija pirmais, kas sav� gr�mat� �Pastaig�joties starp pasaul�m� (�Walking Between the Worlds�) atkl�ja �o faktu.

Viens no interesant�kajiem faktiem ir inform�cija par jaunu z�nu, kur� bija HIV pozit�vs jau piedzimis. Kalifornijas Los-And�elosas Universit�tes medic�nas skolas p�tnieki sniedz nep�rprotamu liec�bu, ka z�ns izr�d�j�s HIV pozit�vs divas reizes � 19 dienu vecum� un m�nesi v�l�k. P�c visu testu r�d�jumiem, z�ns ir br�vs no HIV vismaz 4 gadus (k� cit�ts rakst� 1995.gada apr�l� �urn�l� �Science News�). Par p�t�juma turpin�jumu zi�oju�as Ivonna J.Braisona un vi�as kol��e 1996.gada 30.mart� presti�aj� medic�nas �urn�l� �New England Journal of Medicine�: �V�russ nav vienk�r�i aizmidzis b�rna �ermen�, lai gaid�tu k�du �r�ju stimulu, lai aktiviz�tos; tas ir piln�gi izskausts no �erme�a.�

No z�na tika pa�emtas da�as ��nas, lai p�rliecin�tos, cik sp�c�ga ir vi�a pretest�ba. HIV v�rusu daudzums tika palielin�ts l�dz pat 3000 reizes liel�kai devai, nek� nepiecie�ams, lai cilv�ks saslimtu. M�s redzam �eit tot�lu im�n�s sist�mas mut�ciju cilv�ka dz�ves laik�. Ta�u tas nav atsevi��s fenomens. K� Gregs Bradens raksta sav� gr�mat�: �P�t�jum�, kur� public�ts �urn�la �Science News� 1996.gada 17.augusta izdevum�, tiek zi�ots, ka apm�ram 1% iedz�vot�ju, kuri ir p�t�jum� test�ti, ir att�st�ju�i �en�tiskas mut�cijas, kas vi�us padara sp�j�gus pretoties HIV infekcijai.� M�s run�jam par apm�ram se�desmit miljoniem cilv�ku vis� pasaul�, kuros jau ir notiku�as ��s mut�cijas, un ��du cilv�ku skaits pieaug.

Medi�i ir konstat�ju�i un pier�d�ju�i ar� faktu, ka �en�tisk�s mut�cijas vienas pa�as var b�t atbild�gas par faktu, ka b�rniem piem�t unik�las sp�jas. K� Dr.Fox raksta: �Tie ir b�rni, kuri var p�rvietot objektus p�ri istabai, vienk�r�i uz tiem sakoncentr�joties, vai piepild�t gl�zi ar �deni, vienk�r�i uz to skatoties. Vi�i ir telep�tiski. �os b�rnus paz�stot, var�tu dom�t, ka �ie b�rni ir pa pusei e��e�i, pa pusei p�rcilv�ki, ta�u vi�i t�di nav. Es dom�ju, ka vi�i ir t�di, p�r k�diem m�s pa�i k��sim n�ko�aj�s da��s dek�d�s.�

Ko m�s varam gaid�t, ��d�m mut�cij�m notiekot m�sos pa�os?

Notiekot izmai��m ��nu l�men�, cilv�ks var izjust sp�ku izs�kumu. K� jaundzimu�am b�rnam, var b�t nepiecie�am�ba p�c ilg�k�m atp�tas stund�m. Var b�t ment�ls apjukums un nesp�ja koncentr�ties uz ikdienas darbiem, jo m�s tiekam p�rprogramm�ti uz kaut ko liel�ku. Parastas ir ar� s�pes vis� �ermen�, kur�m nav specifiska iemesla. Daudziem cilv�kiem var likties, ka vi�i j�k pr�t�. Ja vi�i dodas pie ortodoks�la medi�a, tad visticam�k vi�iem tiks parakst�ts prozaks (Prozac), jo medi�i nesp�j defin�t notieko�o - vi�iem ir gr�t�bas, jo vi�i nav radu�i apieties ar cilv�ka ener��tiskajiem �erme�iem. Par cik �akras ir saist�tas ar endokr�no sist�mu, sieviet�m notiek hormon�las izmai�as. Vi�as var raud�t bez jebk�da iemesla, jo raud��anas proces� izdal�s hormoni. Daudz�m sieviet�m var �tr�k iest�ties menopauze, jo att�st�ba notiek �tr�k. V�rie�i var justies neapmierin�ti un v�lu�ies sp�ku izs�kuma d��, jo vi�i ir radu�i b�t �oti akt�vi. P�d�jo 20-30 gadu laik� pasaul� par�d�ju��s da��das jaunas tehnikas darbam ar emocij�m, kas pal�dz tikt gal� ar milz�gu apspiestu un noblo��tu emociju apjomu �rk�rt�gi �s� laik�. Cilv�kos, kuri iet cauri �im mut�ciju procesam, notiek monument�las izmai�as apzi�� un fiziskajos �erme�os, jo tie ir viens vesels. P�tniece Suisanna Thorpe-Clark izveidojusi izplat�t�ko mut�cijas procesa simptomu sarakstu:
  • simptomi, kas atg�dina saaukst��anos � augsta temperat�ra, sv��ana, kaulu un loc�tavu s�pes, un tml.,
  • migr�nas � krasas s�pes, kas nepadodas prets�pju l�dzek�iem,
  • reizumis caurejas,
  • reizumis teko�s deguns ar ��aud��anu, kas var ilgt 24 stundas, bet nav saist�ts ar saaukst��anos,
  • reib�ana,
  • d�inkst��ana aus�s,
  • pa�trin�ta sirdsdarb�ba, drebu�i,
  • saj�ta, ka viss �ermenis vibr� � it �pa�i nakt�s relaks�t� st�vokl�,
  • intens�vas musku�u spazmas ar s�p�m �ermen�, bie��k mugur�,
  • tirp�ana rok�s, plaukst�s, k�j�s un p�d�s,
  • musku�u sp�ka pazaud��ana � saist�ta ar izmai��m cirkul�cijas sist�m�,
  • reizumis elpo�anas gr�t�bas � ar� sp�c�g�ka un ska��ka elpo�ana relaks�t� st�vokl�,
  • izmai�as im�naj� un limf�tiskaj� sist�m�,
  • noguruma saj�ta pat pie mazas fizisk�s slodzes,
  • v�l��an�s gul�t ilg�k un bie��k, nek� parasti,
  • nagi un mati aug �tr�k, nek� parasti,
  • depresijas l�kmes bez re�la iemesla,
  • iegrim�ana pag�tn�, t�s p�rskat��ana � raudz��an�s uz attiec�b�m, g�stot skaidr�bu par person�gaj�m probl�m�m,
  • milz�gas t�r��an�s un atbr�vo�an�s saj�ta,
  • nervu spriedze, nemiers un augsts stresa l�menis � jo ir saj�ta, ka kaut kas notiek, bet nav skaidr�bas, kas tas �sti ir.

    Visi �ie simptomi par�d�s tikai k�du laiku � tie nav m���gi. Tie vienk�r�i nor�da uz fiziolo�iskaj�m izmai��m un izmai��m apzi��. St�vok�a atvieglo�anai ieteicams dzert daudz t�ra �dens (jo �ermenis intens�vi att�r�s), lietot nomierino�as, relaks�jo�as t�jas (piem., baldri�nu), musku�u spazmu atvieglin��anai ieteicams m��in�t dub�u vannas vai katru dienu m�rc�ties vann�, kurai pievienota tas�te Epsoma s�ls.

    Zin�tnieki (NASA, National Aeronautics and Space Administration) ir konstat�ju�i faktu, ka ��das milz�gas izmai�as m�su sist�m� veicina Saules aktivit�tes un izmai�as Saules sist�m�. Saules ener�ija sekm� spont�nu glob�lu masveida evol�ciju, kas izpau�as k� apzi�as papla�in��an�s liel�s cilv�ku mas�s, DNS izmai�as, un masveid�ga b�rnu par�d��an�s ar �pa��m psihiskaj�m sp�j�m.


    ......turpm�k v�l......






  • S�kuma lapa


    © Aelita Folkmane 2004-2007
    e-pasts: [email protected]
    | Veidot�js | Autorties�bas un m�jas lapas lieto�anas noteikumi | Rekl�ma | Sponsoriem |
    1
    Hosted by www.Geocities.ws