Latvijas un starptautiskā likumdošana

par vakcināciju un citām medicīniska rakstura manipulācijām.


! ! !

SASKAŅĀ AR ŠIEM LIKUMIEM UN NOTEIKUMIEM, JEBKURAM IR TIESĪBAS ATTEIKTIES NO "OBLIGĀTĀS" VAKCINĀCIJAS.

Jebkāda diskriminācija attiecībā pret bērniem vai jauniešiem mācību iestādēs vai pieaugušajiem darba vietās, balstīta uz atteikšanos no vakcinācijas, IR NELIKUMĪGA. Ja šāda diskriminācija ir notikusi, cilvēkam ir tiesības vērsties attiecīgajās instancēs (piem., Valsts Cilvēktiesību Birojā) ar prasību pēc lietas izskatīšanas un savu tiesību aizstāvēšanas.


EIROPAS PADOME

KONVENCIJA PAR CILVĒKTIESĪBU UN CIEŅAS AIZSARDZĪBU BIOLOĢIJĀ UN MEDICĪNĀ:
KONVENCIJA PAR CILVĒKTIESĪBĀM UN BIOMEDICĪNU

(Pieņemta Ministru komitejā
1996. gada 19. novembrī.)

ll NODAĻA
Piekrišana
5. pants. (Vispārīgs likums),

Iejaukšanās cilvēka veselībā var tikt veikta tikai pēc tam, kad attiecīgā persona tikusi informēta un brīvi devusi piekrišanu to veikt.
Šai personai iepriekš jāsaņem atbilstoša informācija par iejaukšanās mērķi un raksturu, kā arī par tās sekām un risku.
Attiecīgā persona jebkurā laikā var brīvi atsaukt piekrišanu.







LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS
26.09.2000
Noteikumi nr. 330
Rīgā

VAKCINĀCIJAS NOTEIKUMI


I. Vispārīgie jautājumi

3. Imunizācijas valsts programmas ietvaros obligāti vakcinējami ir:

3.1. bērni - pret tuberkulozi, difteriju, stinguma krampjiem, garo klepu, poliomielītu, masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu, Pfeifera nūjiņas (influences baktērijas) izraisīto b tipa infekciju, B hepatītu;
3.2. pieaugušie - pret difteriju, stinguma krampjiem;
3.3. bērni un pieaugušie - pret trakumsērgu pēc saskares ar dzīvniekiem vai cilvēkiem, kuri ir slimi vai tiek turēti aizdomās par saslimšanu ar trakumsērgu.

5. No obligātās vakcinācijas atbrīvojamas personas, kurām ir kontrindikācija vakcinācijai (stāvoklis, kādā medicīnisku apsvērumu dēļ nav pieļaujama personas vakcinācija), ja to medicīniskajā dokumentācijā (dokumenti, kas apstiprina personas vakcinācijas faktu un glabājas iestādē, kurā veikta vakcinācija, vai pie ārstniecības personas) norādījis un ar parakstu apliecinājis ārsts.

III. Vakcinācijas veikšana

16. Ārstniecības personas un/vai vakcinācijas iestādes laikus informē aprūpē esošos pacientus par vakcinācijas nepieciešamību.

22. Iedzīvotājiem ir tiesības izvēlēties vakcinācijas iestādi vai ārstniecības personu, kura veiks vakcināciju, kā arī atteikties no vakcinācijas, arī no aizbildnībā esošas personas vakcinācijas.

24. Pirms vakcinācijas ārstniecības persona informē vakcinējamo personu vai tās likumīgo pārstāvi:
24.1. par vakcīnas efektivitāti infekcijas slimības profilaksē, aizsardzības efekta ilgumu un ieteicamo vakcinācijas atkārtošanu;
24.2. par organisma reakciju, kas var rasties vakcinējoties vai pēc vakcinācijas;
24.3. par profilakses pasākumiem, lai samazinātu iespējamo blakusparādību smagumu, un gadījumiem, kad nepieciešama ārstniecības personas palīdzība.

25. Ārstniecības persona pirms katras vakcinācijas (gan pirmreizējas, gan atkārtotas) veic vai organizē primārās veselības aprūpes ārsta apskati vakcinējamai personai (ja nepieciešams, - arī viņas vecāku vai citu likumīgu pārstāvju aptauju), lai noskaidrotu vakcinējamās personas veselības stāvokli un iespējamās kontrindikācijas. Iegūtās ziņas ieraksta medicīniskajā dokumentācijā.

26. Ārstniecības persona ir atbildīga:
26.1. par vakcinācijas kontrindikāciju noteikšanu. Ja vakcinējamai personai konstatētas kontrindikācijas vakcinācijai, attiecīgā persona vai viņas likumīgie pārstāvji tiek informēti par laiku, kad nepieciešams ierasties uz atkārtotu apskati un/vai vakcināciju;
26.2. par vakcinācijas higiēniskās un epidēmiskās drošības prasību ievērošanu, arī par vakcīnas pareizu ievadīšanu, vakcinējamās personas medicīnisko novērošanu pēcvakcinācijas periodā atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu noteiktajā laikposmā;

28. Ja vakcinējamā persona atsakās no vakcinācijas, ārstniecības personas pienākums ir izskaidrot minētajai personai attiecīgā profilakses pasākuma nozīmi individuālās un sabiedrības veselības aizsardzībā, un, ja vakcinējamā persona nemaina savu lēmumu, ārstniecības persona divu ārstniecības personu vai citu personu klātbūtnē rakstiski noformē atteikumu, kuru minētās personas, kā arī vakcinējamā persona apstiprina ar parakstu. Par šādiem gadījumiem ārstniecības persona ziņo attiecīgajai Sabiedrības veselības aģentūras teritoriālajai institūcijai.






Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

ĀRSTNIECĪBAS LIKUMS

IV nodaļa
Personu tiesības un pienākumi veselības aprūpē

20.pants. Pacientam ir tiesības viņam saprotamā veidā saņemt no ārsta informāciju par savas slimības diagnozi, izmeklēšanas un ārstēšanas plānu, kā arī par citām ārstēšanas metodēm un prognozi.

21.pants. Pacientam ir tiesības saņemt informāciju par ārstniecības procesu no pārējām ārstniecības personām to kompetences līmenī.

22.pants. Pacientam ir tiesības saņemt sniegtās veselības aprūpes kvalitātes novērtējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

23.pants. Pacientam ir tiesības pilnībā vai daļēji atteikties no piedāvātās izmeklēšanas vai ārstēšanas, to apliecinot ar parakstu. Ja pacients ir nepilngadīga persona vai tāda persona, kura veselības stāvokļa dēļ nespēj apzināties savas rīcības sekas, šīs tiesības un atbildība par pieņemto lēmumu ir pacienta ģimenes locekļiem, bet, ja tādu nav, — tuvākajiem radiniekiem vai likumīgajiem pārstāvjiem (aizgādņiem, aizbildņiem). Ārsta pienākums ir izskaidrot pacientam, viņa ģimenes locekļiem, tuvākajiem radiniekiem vai likumīgajiem pārstāvjiem (aizgādņiem, aizbildņiem) šādas atteikšanās sekas. Ja pacients akceptējis ārstēšanas plānu, viņam ir pienākums ievērot visus ar ārstēšanu un aprūpi saistītos ārstniecības personu norādījumus.

VI nodaļa
Ārsta profesija

41.pants.
Ārstam ir jāsaņem pacienta piekrišana ārstēšanai, tādēļ ārsta pienākums ir sniegt pacientam saprotamā veidā informāciju par slimības diagnozi, izmeklēšanas un ārstēšanas plānu, kā arī par citām ārstēšanas metodēm un prognozi. Ārsta pienākums ir izskaidrot un informēt pacientu par iespējamām slimības sekām un komplikācijām. Ārstam ir jāinformē pacients par izrakstīto zāļu līdzekļu vai ārstēšanas metožu iespējamo blakus iedarbību. Ārsts var nesniegt pacientam pilnīgu informāciju par slimības diagnozi un prognozi, ja uzskata, ka šī informācija var pasliktināt slimnieka veselības stāvokli.

Likums stājas spēkā 1997.gada 1.oktobrī.
Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 12.jūnijā.
Valsts prezidents G.Ulmanis




VAKCINĀCIJA: SATURA RĀDĪTĀJS
Vakcinācijas sekas Latvijā
Avoti par vakcinācijas kaitīgumu krievu valodā
Avoti par vakcinācijas kaitīgumu angļu valodā


Sākuma lapa


© Aelita Folkmane 2004-2007
e-pasts: [email protected]
| Veidotājs | Autortiesības un mājas lapas lietošanas noteikumi | Reklāma | Sponsoriem |
1
Hosted by www.Geocities.ws